Praktiskā metodoloģiskā rokasgrāmata “Sociālo prasmju atbalstīšana un veidošana, lai veicinātu neaizsargāto grupu personu labāku sociālo iekļaušanu caur autonomām aktivitātēm rehabilitācijas centros” ir sagatavota.
Ir pabeigta praktiskā metodoloģiska rokasgrāmata “Sociālo prasmju atbalstīšana un veidošana, lai veicinātu neaizsargāto grupu personu labāku sociālo iekļaušanu caur autonomām aktivitātēm rehabilitācijas centros” sagatavošana. Šajā metodoloģiskajā dokumentā īpaša uzmanība tiek pievērsta :
- pacientu autonomajām aktivitātēm un aktivitātēm sensorajā dārzā;
- tiek piedāvātas praktiskas sensoro sistēmu stimulēšanas metodes, sniegti iespējamie pasākumi, pieredze, kontrindikācijas;
- tiek piedāvāts novērtēt pacienta progresu – tiek piedāvāts instruments, kas mēra sociālās uzvedības izmaiņas, spēju uzturēt starppersonu attiecības un patstāvīgi veikt ikdienas uzdevumus.
Šī rokasgrāmata ir aktuāla ne tikai sociālajiem darbiniekiem, psihologiem, nodarbinātības speciālistiem, bet arī visai rehabilitācijas centra komandai. To var izmantot kā praktisku instrumentu individuālo un grupu nodarbību sagatavošanā, palīdzot izvēlēties sensoros rīkus, kurus pacienti var droši lietot autonomi un kas veicina ātrāku holistisku cilvēka rehabilitāciju un iespēju paplašināšanu, kā arī viņa socializācijas procesu. Praktiskā metodoloģiska rokasgrāmata tika pārbaudīta ar 650 pacientiem no Lietuvas un Latvijas. Praktiskās metodiskās rokasgrāmatas sagatavošanas laikā tika organizētas 2 apaļā galda diskusijas, kuras vadīja prof. Dr. Alberts Skurvids. Pirmā apaļā galda diskusija notika 2025. gada 14. novembrī Latvijā VSAC “Kurzeme” filiālē “Iļģi” un otrā – 2025. gada 21. novembrī Palangā, Klaipēdas slimnīcas Palangas rehabilitācijas filiālē “Pušynas”. Profesors Alberts Skurvids populārā un pieejamā veidā prezentēja jaunākos zinātniskos pētījumus, kas saistīti ar fiziskajām aktivitātēm un to sniegtajām priekšrocībām. Viņš runāja par fiziskajiem vingrinājumiem, ko pacienti var veikt patstāvīgi. Apaļā galda diskusijas dalībnieki apsprieda pacientu motivāciju patstāvīgi veikt fiziskos vingrinājumus. Noslēgumā profesors uzsvēra, ka viens no pacientu motivācijas rīkiem būtu informācija par kustību sniegtajām priekšrocībām – trenējot ķermeni, vienlaikus tiek trenētas arī smadzenes, kustības aktivizē “labā garastāvokļa” sistēmas, mazina stresu un kognitīvo spēju pasliktināšanos.